fotofizmats

 ...Studijās jau viss ir tik grūti, cik pats gribi.

Kristaps
Fizmats ar fotokameru. Strādā fakultātē, komandā, kas nodarbojas ar datormodelēšanu. Vēl bišķiņ garlaicīgāk un neviens neintervētu.
















Kristap, stāsti, kas par zvēru esi?

Sociālā amfībija. Sanāk, ka kaut kāds krupis laikam... T.i. mēģinu gan būt ļoti profesionāls savā stipri eksaktajā akadēmiskajā un profesionālajā karjerā, gan nezaudēt ķērienu humanitārā virzienā. Šo to bildēju, lasu, blenžu filmas tā, ka acis kubā. Ar cilvēkiem arī šad tad runāju.


Ar cilvēkiem tikai šad tad runā, tas nozīmē, ka tie Tev nav prioritāte?

Tā pat kā saldais ēdiens nav pusdienu prioritāte. Bet tas nenozīmē, ka tā nav visforšākā pusdienu daļa.
Mēģinu visus darbus sastrādāt un tad izbaudīt tikšanos ar draudziņiem. Tad es tur vedu visādus pīrādziņus un mēģinu heitot pēc iespējas mazāk.

Būsi viens no tiem, kas daudz heito?

Pie sevis un par sevi. Citiem nerādu. Mēģinu iestrādāt sev Holivudas mužika raksturu t.i. uz sprādzieniem neskatīties, bet stalti soļot asiņojot. Bet nu šitais jau bija baigajā "emo", nav jau tik traki. Neesmu jau heiteris pārāk liels. Kā jau latvietis vulgaris.

Tiešām raksturs ir jāiestrādā, tad jau tas sanāk tāds mākslīgs, "holivudisks", vai arī tā nav?

Moš'. Bet diez vai tad būtu sliktāks kā pārējie 6.79 miljardi. Sauc to par pieaugšanu vai stulbumu, bet rāmjus vajag. Neder tā kā bija 9. klasē, kad varēju iet uz skolu ar oranžu-šņoru-kerzām un tekstilkrāsu-aprkrāsotām-biksēm un cerēt, ka mani uztvers nopietni (studijās, darbā). Der jau sevi iegriežot. Skarbā pasaule, ko padarīsi...
Īsāk sakot: Nē. Tā ir norma.

Skaidrs, skaidrs. Tu pieminēji studijas, tad pastāsti, kā Tev ar tām fizmatu studijām klājas?

Tā kā pasakās ar milžiem un pūķiem - vienu galvu nocērt, divas izaug. Principā jau turos kā labs students, bet visu laiku kaut kas jauns un neredz ne galu, ne malu, ne augšu, ne apakšu.
Ja tā konkrētāk, tad drīz būs bakalaurs cauri, bet tikai tagad beidzot esmu sapratis, ko nozīmē studēt un organizēt savu pelēko ķirbi. Kā jau minēju, esmu arī tur pat fakultātē sācis piestrādāt - sāku saprast kur tās zināšanas likt.
Bet noskalpējis te mani neviens nav. Studijās jau viss ir tik grūti, cik pats gribi.

Kādus darbus dari fakultātē?

Sēžu pie baigā kompja, laižu visādas mistiskas programmas. Lieku tam kompim rēģināt visādas fizikālas lietas, kuras kādam cilvēkam-inženierim interesē. Lielākoties saistībā ar silīcija kristālu ražošanu, kas nepieciešami mikroshēmu ražošanai... bet šis ir tas brīdis, kad paliek garlaicīgi.

Njā.. laikam tā būs. Tev tulīt jau bakalaurs kabatā, bija vērts šo laiku mācībām veltīt?

Katra sekunde. Būtu ar mieru vēlreiz iet cauri bakalauram un klausīties no jauna - sākumā tiešām vēl nemācēju gana plati ausis turēt vaļā un saprast kā mācīties. Kā jau žaļš pēc vidusskolas.
Laikam tiešām paveicās ar studiju izvēli, jo nebūt nav kā daudziem citiem studentiem citās universitātēs/studiju programmās, kas saka, ka nav bijis vērts.
Vai arī šeit, vienkārši, izpaužas mans ne-heiterisms un tas, ka viss patīk, ko man liek priekšā. Vajadzētu kādu skatu no malas. Jāsazvana Streiponkuls.

Tas nozīmē, ka pēc bakalaura turpināsi iesākto ceļu?

Jā. Maģistrs cummin' up. Kādreiz jau domāju, ka pēc bakalaura studijām iešu profesionālajā armijā vai studēšu kaut ko sakarā ar fotogrāfiju, bet nekā. Kuram tajās vietās tādu pārgudru dirsēju vajag? Tad tāds ne cepts ne vārīts.

Hmm.. par fotografēšanu Tev neko nepaprasīju, cik lielu dzīves daļu Tev tā aizņem?

Šobrīd - pārāk mazu. Jūtu, ka zūd ķēriens un domas šajos jautājumos. Kādreiz kaut kā organiski, pašam no sevis nāca vajadzība visu laiku bildēt un domāt ko bildēt tālāk. Tagad bildēju tikai galējos brīvbrīžos, kad kaut kur vazājos. Nav tā kā pirms pāris gadiem - kad briesmīgi organizēti mēģināju domāt kadrus un realizēt.Laikam jau tās studijas nospiež. Tad, kad visu izdaru, drīzāk gribas paslaistīties. Klasiska atruna, bet labākas man nav.

Ok. Baigi garumā nevilksim, jautāšu, ko visiem - kādu redzi savu dzīvi pēc pieciem gadiem?

Tādu kā tagad, tikai pareizinātu ar sotaciņu. Lielāka alga, lielāks dzīvoklis, vairāk brīva laika, vairāk ne-heita. Jo vispār jau man patīk kas esmu, ko daru un ko satieku. M'cā!

Un vai Tev ir dzīves moto?

Fizmatu forumā kā parakstu kaut kad spontāni ierakstīju "Conquer thyself!" Tas arī būtu labākais kandidāts.

Nu, tad skaidrs ar Tevi, paldies, ka atvēlēji man laiku!

Tavs padevīgs kalps.

Seko Kristapam - twitter.com/KristapsB
un te ar šis tas - flickr.com/narciss

Wilma Lindmansone

...vecīt, WHERE IS THE PROBLEM?! beidz gaudot!

Linda
jeb Wilma
Strādā radošajā aģentūrā
Viņas paziņas un draugi mēdz teikt, ka Linda ir sociālo portālu kņaziene
Viņas darbs ir tur, kur citu cilvēku ikdiena, un viņas ikdiena ir tas, ko citi neiedomātos par darbu

























Linda, kā jūties, kad beidzot darām TO?

Pirmkārt, es esmu mazliet samulsusi, jo Tu mani pirmo reizi dēvē par Lindu. Bet labi, es zinu, ka mēs tiksim tam pāri. Ja godīgi, es biju domājusi, kad mēs beidzot darīsim TO, tas būs brīvāk un fonā neskanēs multene "Supersuns bulta'.

Patīk, ka Tevi uzrunā īstajā vārdā?



Nav tā, ka nepatīk, bet drīzāk nepierasti. Ikdienā komunicējamie cilvēki parasti mani uzrunā kā Wilmu, ja sauc par Lindu, tad ir nopietns pamats domāt par dusmīgu teikuma turpinājumu.
Darba lietās gan parasti iepazīstinos kā Linda.

Darbs. Daudz laika velti tam?


Šobrīd sanāk most of.

Kā nesen vienā skype sarunā jautāja, kāds mans draugs: kā vispār iet? Tajās 30 sekundēs ārpus darba?
Mēģinu saprast vai tas ir tādēļ, ka man ir slikts laika menedžments vai vienkārši tik ļoti patīk, ka nemāku aiziet mājās ātrāk kā 3 h pēc darba laika beigām. Laikam jau pa bišķim no abiem.

Pastāsti, ko Tu tur tik daudz dari?

haha.. Rīts parasti sākās ar steidzamo darbu pārskatīšanu. Tādi darbi, par kuriem zinu, ka obligāti jāsazvana, jāsameilo no rīta, lai dienas gaitā kārtojas, meanwhile in email ir sagāzušies vēl kādi 6 citi darbiņi. Dienas laikā parasti ir arī 1-2 sapulces, kuru laikā ar kolēģiem domājam lietas, kā smuki sataisīt un sajūgt kopā sociālo mediju lietas ar citām zīmola lietām, mārketinga plānu un tā. Katrā sapulcē sanāk pavadīt vidēji 1h.kas attiecīgi mazliet "nozog" laiku tiem plānotajiem darbiem un tā bieži sanāk aizkavēties un iekavēties. Bet pa lielam ir tā, ka es pētu internetu, sociālos tīklus un mēģinu saprast, kas cilvēkiem patīk un kāpēc. Viens ir skaidrs  - cilvēkiem briesmīgi patīk rotaļāties ar savu vārdu, skatīties kāds ir viņu potenciālais indiāņu vārds, ciparu vārds, topošo bērnu vārds un pat čigānu vārds. Kāpēc? To neesmu sapratusi.

Bet sanāk tā, ka Tev tas darbs iet pie sirds?

Nu riktīgi iet pie sirds. Es esmu tāds 15 minūšu cilvēks, man patīk ātri rezultāti un lietas, kuras vispār var izdarīt ātri. Un sociālie tīkli ļoti atbilst šādai ātruma kapacitātei, tur viss notiek ātri un diezgan fiksi var redzēt un just tos darba rezultātus. Man ļoti patīk interneta figņas. Es tos pētītu un skatītos arī ja nestrādātu šādu darbu. Tā kā es droši  varu teikt, ka man ir paveicies, strādājot darbu, kas man tiešam pa riktīgo patīk.

Tik daudz strādājot laiks paskries nemanot un Tu paliksi vecmeitās, vai arī tā nebūs?


Bet es labāk esmu laimīga vecmaita, nevis daru to, kas man nepatīk ar vīru, vīra pēc un bērniem, jo tā taču ir pieņemts. Un jāsrādā jau ir kamēr tās iekšiņas tur un ir laiks durt uz priekšu. Es gribētu tagad jaunībā pakapāt, izdarīt cik ir iekšā un tad jau var domāt par mierīgāku režīmu. Nav jau arī tik traki ar mani. pirms Tu man piedāvāji darīt TO, es lasīju grāmatu par Dalailamu un šodien visu dienu vibrēju pa māju, jo vakarnakt bija dvigons ballītei. Tā kā nav jau tikai darbs, ir jau arī potenciāls brīvajam laikam.

Bez darba, ar ko vēl nodarbojies?

haha, forši sastādīts jautājums. Apmēram kā: "Tu esi bez darba, ar ko vēl nodarbojies? Man ļoti, ļoti patīk gatavot. Ja es nebūtu mācījusies PRšikos, noteikti būtu gājusi viesmīlību un ēdienus mācīties. Man miiiiilzīgu prieku sagādā iespēja pagatavot kaut ko jaunu un interesantu draugiem. Kā viņi paši bieži smejas par mani, sakot: "Tu jau zini, ka mēs Tevi aicinām tikai tāpēc, ka tu labi gatavo".
Bet es domāju, ka tas vēl nav nokavēts, domāju kaut kad pamācīties visas tās štellītes sīkāk, kādos kulinārijas kursos, degustācijās. Tā, lai sanāk tā nopietnāk to visu. Šobrīd daru uz čuju, pēc garšas izjūtas. Man nepavisam nav nekādas ritma izjūtas, bet to kompensē garšas, man patīk galvā sakomponēt vistu ar mandelēm, un tad to izmēģināt uz draugiem. Parasti sanāk kruta! Man vispār ļoti patīk izpildīties.
Kādu brīdi, pavisam nelielu daļu no mana laika, aizpildīja improvizācijas teātris, kas visu laiku stāv manā "bļin, varbūt rīt, to do" listē.

Tad esi dzīves gardēde visādās jomās?

Man garšo garšīgi dzīvot, jā!


Kādi ir Tavi "garšīgas dzīves" noslēpumi?


Izklausās pēc tv kulinārijas raidījuma. Garšīgās dzīves noslēpumi! Man ar kādu labu draugu bija doma iemūžināt mūsu receptes video blogā tieši! Mūsu versija raidījuma nosaukumam, gan bija "pensionāru sekss", kolēģi izteica variāciju par "2 idiņi virtuvē".okei, tas offtopic, sorry!

Man nav noslēpumu. Es dzīvojos tā, lai pirmkārt prieks pašai. Līdzko jūtu, ka kaut kas nav īsti riktīgi, cenšos to mainīt.
Kaut kā ir tā iegājies, ka man ir ļoti svarīgi dzīvoties "ar priekiem". Man uz lietām bieži vien ir tāda panaiva pamuļķa uztvere, ka var iet pa ielu un priecāties  kā saule spīd vai cik smuki cigarete, sadegot čurkst.

Tev ir svarīgi, lai arī apkārtējie ir priecīgi?



Jā, ļoti. es jūtos gaužām nekomfortabli, ja man blakus ir grūtsirdīgi, dusmīgi vai pesimistiski cilvēki. No dusmīgajiem es izvairos un baidos, jo man liekas, ka tādiem nekad neko nevar izdarīt pa prātam, un apziņa, ka es kādam nevaru izdarīt pa prātam (ha, atskaņas sanāca!) mani grauž.
Grūtsirži un pesimisti man  vienkārši besī, man prasās viņus sapurināt (lasi: iegāzt pa seju bišķiņ) un pateikt: "vecīt, WHERE IS THE PROBLEM?! beidz gaudot!"

Ok, jautājums, ko uzdodu visiem, kādu redzi savu dzīvi pēc pieciem gadiem?


Es gribu būt ar  otru tādu pamuļķa mērkaķi kā es, varbūt kādu kopīgu mazu mērkaķīti, vandīties kopā pa pasauli, periodiski dzīvot dažādās pasaules valstīs, iejusties dažādās kultūrās.  Bet vienmēr paturot un atstājot stabilu dzīves vietu un kādu no attāluma vadāmu biznesiņu Rīgā (nonivelēti skanēs, bet es baigi mīlu Rīgu!). Gribu, lai pēc 5 gadiem būtu izieti visi tie kursi, kas man šobrīd stāv to do listē. Es pēc 5iem gadiem redzu visu tādu raibu un krāsaini mērkaķīgu.

Tev ir dzīves moto?


Moto vispār tā muļķīgi izklausās.
Nē, man patīk padzīvoties! Tas ir mans loto.

Paldies Tev liels!



Wilmas lietas - 
twitter.com/wilmalinda

facebook.com/wilmalinda
wilmaslietas.blogspot.com

le Janels

 ...Cīnos.Disciplīnu mācos.

Janels
Audiovizuāls bezdarbnieks
Mācās Rīgas starptautiskajā dzīves skolā


















Sveiks, audiovizuālais bezdarbniek, kā pa dzīvi sokās?

Diezgan labi - daudz brīva laika.

Kam velti brīvo laiku?

Vispār, kad tu kaut kam velti brīvo laiku, tas vairs nav brīvs. Bet savu laiku veltu, lai kaut ko jaunu iemācītos (video "mākslas" lietās), pārējais jau kā regulāriem jauniešiem - diena tiek pavadīta 9gagā.


Dzīvē Tev svarīgāki ir video vai 9gag?

Par 9gag'u jau joks tā kā. To varētu abstrahēt uz internetu vispār. Un, ja prasītu, kas svarīgāks - internets vai video lietas, tad grūtāk jau būtu atbildēt.

Tātad tapis zināms no anonīmiem avotiem, ka kādreiz nodarbojies ar fotografēšanu, kā izdomāji pāriet uz filmēšanu?

Jo, kad kustās ir smukāk.

Kustība Tev ir nozīmīga?

Bet vispār neesmu jau pārgājis, esmu nedaudz nolicis sāņus foto un nedaudz ciešāk ar video sadraudzējies, taču drīz atgriezīšos foto ar sparu. Nezinu, vai kādam jaunietim kustība nav svarīga - nu, vismaz Eiropā, kur aptaukošanās problēma nav tik izteikta.

Tev ir bijušas savas izstādes?

Nē, tikai pāris reižu esmu izstādījies (nu, ne es, bet bildes) kādā lielākā pasākumā/konkursos.

Daudz esi ieguvis, piedaloties konkursos?

Finansiāli, jā. Tie bija treknie gadi kā nekā. (Ehh, kā man to pietrūkst)

Tavā radošajā darbībā, attīstībā ir jūtams (kā negribu lietot šo vārdu) krīzes pieskāriens?

Uznākusi tāda kā FILMU KRĪZE. /Rūdolfs Mings
Nezinu, šī profesija/hobijs/nodarbošanās/freelance ir milzīgs melnais caurums, kurā var investēt desmitiem tūkstošus, bet jau pēc brīža būsi atpalicis no modīgajām un jaunajām lietām visādā ziņā.
Un ne tikai runājot par tehniku, bet par izglītību un tāda veida tendencēm.
Un ir baigi slikti, ka tikt apritē ir diezgan neiespējami pirms neuztaisīsi baigo pro darbu, kura realizācijai tomēr vajag visu gudro tehniku.
Gluži kā lieli mākslinieki - gleznotāji un fotogrāfi - viņi visi ir dzimuši turīgās ģimenēs. Viņi var samaksāt par studijām, visu nepieciešamo. Protams, kāds oponēs, ka ir izņēmumi, Protams, ir, bet ne vairumā gadījumu.

Es oponēju! No vēstures zināmi daudzi nabagbērni, kas darījuši lielas lietas. Tev liekas, ka tā dzīvē nenotiek?

Nu, nav viennozīmīgi, protams.
Negribu meklēt piemērus un konkrētus vārdus, bet attiecībā uz foto/video lietām ir liels daudzums tādu, kas ir pietiekami turīgi jau savas daiļrades sākumā.

Kas šobrīd visaktīvāk zāģē Tavu attīstības zaru?

Nezinu, laikam nespēja saprast, kas zāģē, slinkums varbūt.

Ar slinkumu necīnies?

Cīnos. Disciplīnu mācos.

Kas Tev sagādā vislielāko gandarījumu, kad video ir pabeigts?

Em, izklausās muļķīgi, bet fakts, ka visi mīž karstu.
Respektīvi - cilvēku prieks.

Ko Tev pašam visvairāk patīk filmēt?

Nezinu, visu, ka tik ir interesanti un uzmanību piesaistoši.

Kādus video pašam patīk skatīties?

Arī bez oriģinālas atbildes, bet visdažādākos - mūzikas, dokumentālus, grafikas, mākslas.

Ja tagad pie Tavas mājas piebrauktu limuzīns, izkāptu Igors Krutojs un piedāvātu Tev 10000 Ls ar norunu,  ka nekad vairs nefilmēsi. Tu piekristu?


Nē, pārāk maz.


Bet laba daudz nevajag, vai tā nav?


Bet kāpēc, lai laba nevajadzētu daudz... Muļķīgs teiciens...


Tikpat muļķīgs kā - NEVER SAY NEVER?


Jā, neskatoties uz foršo ārtistu.

Kas ir Tavi lielākie iedvesmotāji?


Mamma un papa.


Ja, tagad, Tev būtu jāsaka balvu pasniegšanas ceremonijas runa, par kādu no Taviem lieliskajiem video, ko teiktu?


Es teiktu, ka pasaule iet uz galu, ja man par šādiem pusamatieriskajiem video dotu balvas. Ir taču augt un augt.



Augt plāno mācoties vai pats uz savu roku praktizējoties?

Tas jau viens un tas pats, atkarīgs, kas izstāsta teoriju - dzīvs cilvēks vai vikipēdija.

Tu šobrīd vairāk esi no dzīves iemācījies vai no skolas(domāju tieši foto, video jomā)?

Skola man neko daudz nav iemācījusi, taču bez tās es šaubos,ka būtu vispār videokameru paņēmis rokās. Tas ir kā dzinulis (dārgs dzinulis).

No vietējiem video, filmām, kas visvairāk paticis?

Vecās doķenes, no mūsdienām visvairāk filma par R. Mingu un Ģimenes instinkts. Vairāk jau skatos internetā, tāpēc baigi daudz jaunos darbus neesmu redzējis.

Kāds ir Tavs novēlējums pašmāju kino industrijai?

Piedzimt.

Skarbi, novēlējums sev?

Dabūt darbu, sešpaku, apceļot Eiropu un uzfilmēt ko ievērojamu.

Lai izdodas. Kā jau visiem jautājums - kādu redzi savu dzīvi pēc pieciem gadiem?

Laimīgu, taču neesmu drošs, ka dzimtenē.

Cerēsim, ka neemigrēsi. Tev ir dzīves moto?

Nedomāju, ka ir.. toties glīts pases foto.

Paldies Tev, Janel!

npk.

Janela produkti - vimeo.com/janels
te ar - janels.deviantart.com
un te arī - flickr.com/smoking2much

seko - twitter.com/janelsK

Kitija - modele - Mudele

...Ir, ir modelēm smadzenes.

Kitija
modele
mācās izklaides industrijas vadību un producēšanu.












Ārā mīnusi, kā pārziemo?

Dzeru daudz tēju, un cenšos mazāk uzturēties ārā. Man labāk patīk siltumā!

Pagājušo gadu pa ārzemēm padzīvojies, tur auksti nebija?

Bija, bet ne tik auksti kā Latvijā. Itālijā maksimums bija -8 grādi.

Pastāsti sīkāk par laiku Itālijā, tas ir par periodu, kuru Tu tur pavadīji?

nūū.. aizbraucu tur 2010. gada septembrī. Gāju uz kastingiem, strādāju, ballējos, dzīvoju kopā ar 16 gadīgām meitenēm no Čehijas un Rumānijas, kuras nerunāja angliski. Ēdu picas un makaronus, bet nu pēc 6 mēnešiem es tur vairs nespēju izturēt! Itāļi bija nedaudz par daudz priekš manis!

Gāji uz kastingiem, pastāsti, kā Tev tur veicās?

Kā kurā kastingā, dažos veicās un dabūju darbu, citos, nē. Vispār Milānā kastingos ir liela konkurence. Citreiz uz kastingu ierodas 200 meitenes, tad 2 h stāvi rindā un kad beidzot tiec līdz rindas galam fotogrāfs pat nepaskatās uz tevi.

Modeles darbs ir grūts?

Nav viegli 8h no vietas lēkāt kameras priekšā 12cm papēžos. Vasarā ziemas mēteļos jāstāv ārā saulē, ziemā vasaras kleitiņā jāsalst. Daudz jābraukā apkārt un uz ilgu laiku ir jābūt prom no ģimenes un draugiem šeit Latvijā. Tāpēc ir grūts gan fiziski, gan garīgi.

Modeles, kolēģes, konkurentes ir draudzīgas vai tomēr baigās kuces?

Nu kā kura. parasti, jau draudzīgas, bet ir tādi atsevišķi gadījumi. Es esmu ievērojusi, ka (vismaz man tā ir) vienmēr vislielākās kuces ir no Polijas un Čehijas. Visdraudzīgākās no ASV un Lietuvas.

Kur vēl esi pabijusi tieši saistībā ar modeles darbu?

Aģentūras man ir Milānā, Rīgā, Stambulā. bet strādājusi esmu gan Parīze, Vīnē, Berlīnē, Venēcijā, Cīrihē un vēl daudzās pilsētās pa visu Eiropu. Tuvākajās dienās braucu uz Koreju.

Voučč! Koreja? Tātad Tev modeles darbs ir vēl joprojām aktuāls?

Protams, es mīlu modeles darbu. Centīšos strādāt par modeli kamēr vien man to ļaus!

Un cik veikli Tev izdodas apvienot darbu ar skolu?

Ir nedaudz grūti, bet man ir ļoti pretimnākoša skola un kursabiedri, kuri man palīdzēs ar darbu izpildi!

Draugi Tevi dzīvē daudz atbalsta?

Jā, atbalsta. Viņi atbalsta to, ka varu kaut ko jaunu un interesantu izmeģināt.

Par modelēm ir daudz dažādu stereotipu, tātad jautājums - modelēm ir smadzenes?

Ir, ir modelēm smadzenes, ja nebūtu tad šo darbu nemaz nevarētu darīt. Modelēm ir jābūt atjautīgām un nedaudz viltīgām. Šajā industrijā ir visādi dīvaiņi no kuriem vajadzētu izvairīties un ja tu nebūsi gudra, vari iekļūt nepatikšanās.

Pašai ir bijuši nelabvēlīgi starpgadījumi?

Nē, nav bijuši. Esmu pamanījusies no viņiem izvairīties!

Lucky you! Tātad, ja Tev jāizvēlas būt slavenai izklaides industrijas producentei vai modelei, ko izvēlētos?

Ja man jāizvēlas es labāk esmu modele, kamēr vēl varu, un pēc tam kaut kad vēlāk darbošos izklaides industrijā!


Tieši tā, dzīve gara. Tātad, kādu iedomājies savu dzīvi pēc 5 gadiem?

Pēc 5 gadiem es gribētu būt Ņujorkā, vēl joprojām strādāt par modeli, dzīvot penthausā pie centrālā parka.


Oho, lai izdodas. Tev ir dzīves moto?

Nezinu vai tas īsti ir moto, bet "Ja paliek skumji uzēd saldējumu!"

Liels paldies Tev!

Lūdzu

Apskati Kitijas brīnumus šeit - kitijam.tumblr.com

un, protams, seko - twitter.com/KitijaM