...Studijās jau viss ir tik grūti, cik pats gribi.
Fizmats ar fotokameru. Strādā fakultātē, komandā, kas nodarbojas ar datormodelēšanu. Vēl bišķiņ garlaicīgāk un neviens neintervētu.
Kristap, stāsti, kas par zvēru esi?
Sociālā amfībija. Sanāk, ka kaut kāds krupis laikam... T.i. mēģinu gan būt ļoti profesionāls savā stipri eksaktajā akadēmiskajā un profesionālajā karjerā, gan nezaudēt ķērienu humanitārā virzienā. Šo to bildēju, lasu, blenžu filmas tā, ka acis kubā. Ar cilvēkiem arī šad tad runāju.
Ar cilvēkiem tikai šad tad runā, tas nozīmē, ka tie Tev nav prioritāte?
Tā pat kā saldais ēdiens nav pusdienu prioritāte. Bet tas nenozīmē, ka tā nav visforšākā pusdienu daļa.
Mēģinu visus darbus sastrādāt un tad izbaudīt tikšanos ar draudziņiem. Tad es tur vedu visādus pīrādziņus un mēģinu heitot pēc iespējas mazāk.
Būsi viens no tiem, kas daudz heito?
Pie sevis un par sevi. Citiem nerādu. Mēģinu iestrādāt sev Holivudas mužika raksturu t.i. uz sprādzieniem neskatīties, bet stalti soļot asiņojot. Bet nu šitais jau bija baigajā "emo", nav jau tik traki. Neesmu jau heiteris pārāk liels. Kā jau latvietis vulgaris.
Tiešām raksturs ir jāiestrādā, tad jau tas sanāk tāds mākslīgs, "holivudisks", vai arī tā nav?
Moš'. Bet diez vai tad būtu sliktāks kā pārējie 6.79 miljardi. Sauc to par pieaugšanu vai stulbumu, bet rāmjus vajag. Neder tā kā bija 9. klasē, kad varēju iet uz skolu ar oranžu-šņoru-kerzām un tekstilkrāsu-aprkrāsotām-biksēm un cerēt, ka mani uztvers nopietni (studijās, darbā). Der jau sevi iegriežot. Skarbā pasaule, ko padarīsi...
Īsāk sakot: Nē. Tā ir norma.
Skaidrs, skaidrs. Tu pieminēji studijas, tad pastāsti, kā Tev ar tām fizmatu studijām klājas?
Tā kā pasakās ar milžiem un pūķiem - vienu galvu nocērt, divas izaug. Principā jau turos kā labs students, bet visu laiku kaut kas jauns un neredz ne galu, ne malu, ne augšu, ne apakšu.
Ja tā konkrētāk, tad drīz būs bakalaurs cauri, bet tikai tagad beidzot esmu sapratis, ko nozīmē studēt un organizēt savu pelēko ķirbi. Kā jau minēju, esmu arī tur pat fakultātē sācis piestrādāt - sāku saprast kur tās zināšanas likt.
Bet noskalpējis te mani neviens nav. Studijās jau viss ir tik grūti, cik pats gribi.
Kādus darbus dari fakultātē?
Sēžu pie baigā kompja, laižu visādas mistiskas programmas. Lieku tam kompim rēģināt visādas fizikālas lietas, kuras kādam cilvēkam-inženierim interesē. Lielākoties saistībā ar silīcija kristālu ražošanu, kas nepieciešami mikroshēmu ražošanai... bet šis ir tas brīdis, kad paliek garlaicīgi.
Njā.. laikam tā būs. Tev tulīt jau bakalaurs kabatā, bija vērts šo laiku mācībām veltīt?
Katra sekunde. Būtu ar mieru vēlreiz iet cauri bakalauram un klausīties no jauna - sākumā tiešām vēl nemācēju gana plati ausis turēt vaļā un saprast kā mācīties. Kā jau žaļš pēc vidusskolas.
Laikam tiešām paveicās ar studiju izvēli, jo nebūt nav kā daudziem citiem studentiem citās universitātēs/studiju programmās, kas saka, ka nav bijis vērts.
Vai arī šeit, vienkārši, izpaužas mans ne-heiterisms un tas, ka viss patīk, ko man liek priekšā. Vajadzētu kādu skatu no malas. Jāsazvana Streiponkuls.
Tas nozīmē, ka pēc bakalaura turpināsi iesākto ceļu?
Jā. Maģistrs cummin' up. Kādreiz jau domāju, ka pēc bakalaura studijām iešu profesionālajā armijā vai studēšu kaut ko sakarā ar fotogrāfiju, bet nekā. Kuram tajās vietās tādu pārgudru dirsēju vajag? Tad tāds ne cepts ne vārīts.
Hmm.. par fotografēšanu Tev neko nepaprasīju, cik lielu dzīves daļu Tev tā aizņem?
Šobrīd - pārāk mazu. Jūtu, ka zūd ķēriens un domas šajos jautājumos. Kādreiz kaut kā organiski, pašam no sevis nāca vajadzība visu laiku bildēt un domāt ko bildēt tālāk. Tagad bildēju tikai galējos brīvbrīžos, kad kaut kur vazājos. Nav tā kā pirms pāris gadiem - kad briesmīgi organizēti mēģināju domāt kadrus un realizēt.Laikam jau tās studijas nospiež. Tad, kad visu izdaru, drīzāk gribas paslaistīties. Klasiska atruna, bet labākas man nav.
Ok. Baigi garumā nevilksim, jautāšu, ko visiem - kādu redzi savu dzīvi pēc pieciem gadiem?
Tādu kā tagad, tikai pareizinātu ar sotaciņu. Lielāka alga, lielāks dzīvoklis, vairāk brīva laika, vairāk ne-heita. Jo vispār jau man patīk kas esmu, ko daru un ko satieku. M'cā!
Un vai Tev ir dzīves moto?
Fizmatu forumā kā parakstu kaut kad spontāni ierakstīju "Conquer thyself!" Tas arī būtu labākais kandidāts.
Nu, tad skaidrs ar Tevi, paldies, ka atvēlēji man laiku!
Tavs padevīgs kalps.
Seko Kristapam - twitter.com/KristapsB
un te ar šis tas - flickr.com/narciss
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru