...vecīt, WHERE IS THE PROBLEM?! beidz gaudot!
jeb Wilma
Strādā radošajā aģentūrā
Viņas paziņas un draugi mēdz teikt, ka Linda ir sociālo portālu kņaziene
Viņas darbs ir tur, kur citu cilvēku ikdiena, un viņas ikdiena ir tas, ko citi neiedomātos par darbu
Linda, kā jūties, kad beidzot darām TO?
Pirmkārt, es esmu mazliet samulsusi, jo Tu mani pirmo reizi dēvē par Lindu. Bet labi, es zinu, ka mēs tiksim tam pāri. Ja godīgi, es biju domājusi, kad mēs beidzot darīsim TO, tas būs brīvāk un fonā neskanēs multene "Supersuns bulta'.
Patīk, ka Tevi uzrunā īstajā vārdā?
Nav tā, ka nepatīk, bet drīzāk nepierasti. Ikdienā komunicējamie cilvēki parasti mani uzrunā kā Wilmu, ja sauc par Lindu, tad ir nopietns pamats domāt par dusmīgu teikuma turpinājumu.
Darba lietās gan parasti iepazīstinos kā Linda.
Darbs. Daudz laika velti tam?
Šobrīd sanāk most of.
Kā nesen vienā skype sarunā jautāja, kāds mans draugs: kā vispār iet? Tajās 30 sekundēs ārpus darba?
Mēģinu saprast vai tas ir tādēļ, ka man ir slikts laika menedžments vai vienkārši tik ļoti patīk, ka nemāku aiziet mājās ātrāk kā 3 h pēc darba laika beigām. Laikam jau pa bišķim no abiem.
Pastāsti, ko Tu tur tik daudz dari?
haha.. Rīts parasti sākās ar steidzamo darbu pārskatīšanu. Tādi darbi, par kuriem zinu, ka obligāti jāsazvana, jāsameilo no rīta, lai dienas gaitā kārtojas, meanwhile in email ir sagāzušies vēl kādi 6 citi darbiņi. Dienas laikā parasti ir arī 1-2 sapulces, kuru laikā ar kolēģiem domājam lietas, kā smuki sataisīt un sajūgt kopā sociālo mediju lietas ar citām zīmola lietām, mārketinga plānu un tā. Katrā sapulcē sanāk pavadīt vidēji 1h.kas attiecīgi mazliet "nozog" laiku tiem plānotajiem darbiem un tā bieži sanāk aizkavēties un iekavēties. Bet pa lielam ir tā, ka es pētu internetu, sociālos tīklus un mēģinu saprast, kas cilvēkiem patīk un kāpēc. Viens ir skaidrs - cilvēkiem briesmīgi patīk rotaļāties ar savu vārdu, skatīties kāds ir viņu potenciālais indiāņu vārds, ciparu vārds, topošo bērnu vārds un pat čigānu vārds. Kāpēc? To neesmu sapratusi.
Bet sanāk tā, ka Tev tas darbs iet pie sirds?
Nu riktīgi iet pie sirds. Es esmu tāds 15 minūšu cilvēks, man patīk ātri rezultāti un lietas, kuras vispār var izdarīt ātri. Un sociālie tīkli ļoti atbilst šādai ātruma kapacitātei, tur viss notiek ātri un diezgan fiksi var redzēt un just tos darba rezultātus. Man ļoti patīk interneta figņas. Es tos pētītu un skatītos arī ja nestrādātu šādu darbu. Tā kā es droši varu teikt, ka man ir paveicies, strādājot darbu, kas man tiešam pa riktīgo patīk.
Tik daudz strādājot laiks paskries nemanot un Tu paliksi vecmeitās, vai arī tā nebūs?
Bet es labāk esmu laimīga vecmaita, nevis daru to, kas man nepatīk ar vīru, vīra pēc un bērniem, jo tā taču ir pieņemts. Un jāsrādā jau ir kamēr tās iekšiņas tur un ir laiks durt uz priekšu. Es gribētu tagad jaunībā pakapāt, izdarīt cik ir iekšā un tad jau var domāt par mierīgāku režīmu. Nav jau arī tik traki ar mani. pirms Tu man piedāvāji darīt TO, es lasīju grāmatu par Dalailamu un šodien visu dienu vibrēju pa māju, jo vakarnakt bija dvigons ballītei. Tā kā nav jau tikai darbs, ir jau arī potenciāls brīvajam laikam.
Bez darba, ar ko vēl nodarbojies?
haha, forši sastādīts jautājums. Apmēram kā: "Tu esi bez darba, ar ko vēl nodarbojies? Man ļoti, ļoti patīk gatavot. Ja es nebūtu mācījusies PRšikos, noteikti būtu gājusi viesmīlību un ēdienus mācīties. Man miiiiilzīgu prieku sagādā iespēja pagatavot kaut ko jaunu un interesantu draugiem. Kā viņi paši bieži smejas par mani, sakot: "Tu jau zini, ka mēs Tevi aicinām tikai tāpēc, ka tu labi gatavo".
Bet es domāju, ka tas vēl nav nokavēts, domāju kaut kad pamācīties visas tās štellītes sīkāk, kādos kulinārijas kursos, degustācijās. Tā, lai sanāk tā nopietnāk to visu. Šobrīd daru uz čuju, pēc garšas izjūtas. Man nepavisam nav nekādas ritma izjūtas, bet to kompensē garšas, man patīk galvā sakomponēt vistu ar mandelēm, un tad to izmēģināt uz draugiem. Parasti sanāk kruta! Man vispār ļoti patīk izpildīties.
Kādu brīdi, pavisam nelielu daļu no mana laika, aizpildīja improvizācijas teātris, kas visu laiku stāv manā "bļin, varbūt rīt, to do" listē.
Tad esi dzīves gardēde visādās jomās?
Man garšo garšīgi dzīvot, jā!
Kādi ir Tavi "garšīgas dzīves" noslēpumi?
Izklausās pēc tv kulinārijas raidījuma. Garšīgās dzīves noslēpumi! Man ar kādu labu draugu bija doma iemūžināt mūsu receptes video blogā tieši! Mūsu versija raidījuma nosaukumam, gan bija "pensionāru sekss", kolēģi izteica variāciju par "2 idiņi virtuvē".okei, tas offtopic, sorry!
Man nav noslēpumu. Es dzīvojos tā, lai pirmkārt prieks pašai. Līdzko jūtu, ka kaut kas nav īsti riktīgi, cenšos to mainīt.
Kaut kā ir tā iegājies, ka man ir ļoti svarīgi dzīvoties "ar priekiem". Man uz lietām bieži vien ir tāda panaiva pamuļķa uztvere, ka var iet pa ielu un priecāties kā saule spīd vai cik smuki cigarete, sadegot čurkst.
Tev ir svarīgi, lai arī apkārtējie ir priecīgi?
Jā, ļoti. es jūtos gaužām nekomfortabli, ja man blakus ir grūtsirdīgi, dusmīgi vai pesimistiski cilvēki. No dusmīgajiem es izvairos un baidos, jo man liekas, ka tādiem nekad neko nevar izdarīt pa prātam, un apziņa, ka es kādam nevaru izdarīt pa prātam (ha, atskaņas sanāca!) mani grauž.
Grūtsirži un pesimisti man vienkārši besī, man prasās viņus sapurināt (lasi: iegāzt pa seju bišķiņ) un pateikt: "vecīt, WHERE IS THE PROBLEM?! beidz gaudot!"
Ok, jautājums, ko uzdodu visiem, kādu redzi savu dzīvi pēc pieciem gadiem?
Es gribu būt ar otru tādu pamuļķa mērkaķi kā es, varbūt kādu kopīgu mazu mērkaķīti, vandīties kopā pa pasauli, periodiski dzīvot dažādās pasaules valstīs, iejusties dažādās kultūrās. Bet vienmēr paturot un atstājot stabilu dzīves vietu un kādu no attāluma vadāmu biznesiņu Rīgā (nonivelēti skanēs, bet es baigi mīlu Rīgu!). Gribu, lai pēc 5 gadiem būtu izieti visi tie kursi, kas man šobrīd stāv to do listē. Es pēc 5iem gadiem redzu visu tādu raibu un krāsaini mērkaķīgu.
Tev ir dzīves moto?
Moto vispār tā muļķīgi izklausās.
Nē, man patīk padzīvoties! Tas ir mans loto.
Paldies Tev liels!
Wilmas lietas -
twitter.com/wilmalinda
facebook.com/wilmalinda
wilmaslietas.blogspot.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru